Pagasta pārvalde
Aktualitātes
Sākusies dokumentu pieņemšana Jauniešu garantijas pusotra vai gada izglītības programmās, kurās bez maksas var iegūt darba tirgū pieprasītu kvalifikāciju kādā no 59 profesijām. Ziemas uzņemšanā audzēkņus gaida 24 profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā.
“Jauniešu garantijas mācībās pēdējoreiz piedāvājam apgūt profesiju pusotra gada izglītības programmās, kurās var pieteikties jaunieši ar vidējo vai vidējo profesionālo izglītību. Tā kā Jauniešu garantijas projekts noslēdzas 2018. gadā, tad uzņemšanā 2017. gada vasarā jaunieši varēs pieteikties mācībām tikai gadu ilgajās profesionālās izglītības programmās,” stāsta Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Profesionālās izglītības projektu departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane.
Šajā ziemā pusotra gada laikā jaunieši var izvēlēties apgūt kādu no 38 profesijām. To vidū ir tādas populāras profesijās kā grāmatvedis, automehāniķis, SPA speciālists un lauku īpašuma apsaimniekotājs. Var apgūt arī jauniešu vidū mazāk pieprasītus, bet darba tirgū nepieciešamus arodus kā, piemēram, poligrāfijas ražošanas tehniķis, floristikas speciālists, namdaris, bārmenis vai būvkonstrukciju montētājs.
Piedāvājumā ir arī 21 profesija, kuru var apgūt gada laikā. To klāstā ir tādas iepriekšējās uzņemšanās populāras profesijas kā pavārs, frizieris, lietvedis, atslēdznieks un metinātājs, tomēr jaunieši ir gaidīti arī citās kvalifikācijās, piemēram, šuvējs, mūrnieks, bārmenis, autoatslēdznieks un motorzāģa operators.
Lai apgūtu profesiju Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmās, jaunietim jābūt vecumā no 17 līdz 29 gadiem ar pamatskolas, vidusskolas vai vidējo profesionālo izglītību. Jaunietis var strādāt algotu darbu vai būt pašnodarbināts. Pieteikties mācībām var arī vakarskolu audzēkņi un ikviens, kas iegūst vidējo izglītību tālmācībā, studē nepilna laika studiju programmās augstskolās vai atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā.
Mācības Jauniešu garantijā ļauj saņemt stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī, ja jaunietis ir sekmīgs, kā arī nepieciešamos mācību līdzekļus, bezmaksas vietu dienesta viesnīcā un karjeras atbalsta pasākumus. Mācības ietver 15 nedēļu ilgu kvalifikācijas praksi, kuras laikā tiek apmaksāti ceļa izdevumi un naktsmītne, ja nepieciešams.
Dokumentus izvēlētajā profesionālās izglītības iestādē pusotru gadu ilgajās programmās var iesniegt līdz 2017. gada 6. janvārim, savukārt gadu ilgajās - līdz 17. februārim. Ar visām Jauniešu garantijas profesijām, izglītības iestādēm, uzņemšanas noteikumiem un priekšrocībām var iepazīties VIAA mājaslapā: www.viaa.gov.lv/jauniesugarantija.
Projekta Jauniešu garantija aktivitāti “Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros” finansē ar ES Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un Eiropas Sociālā fonda atbalstu, kā arī no Latvijas valsts budžeta.
“Dievs svētī Latviju!” – ar šiem vārdiem sirdī un uz lūpām, Latvju tautas dēli un meitas stājās pretī ienaidam un netaisnībai, pretī apspiestībai un nebrīvei, lai cīnītos pret to. Un viņi uzvarēja. Tā bija tautas uzvara, kura plecu pie pleca turējās blakus ne vien 1918. gada 18. novembrī, bet tik daudzos latviešu tautai un Latvju zemei smagajos pārbaudījumu gados.
“Dievs svētī Latviju!” – skanēja vārdi, tā skanēja tautas balss, tas bija tās dvēseles kliedziens, kas tiecās uz augšu, pēc paša Dieva palīdzības, pēc dievišķās svētības – zemei, tautai; pēc svētības katram, kas šajā zemē dzīvo. Jo bez Dieva svētības nav iespējams būvēt valsti, būvēt tautas labklājību.
Vai šodien šī balss nav kļuvusi aizsmakusi? Vai šodien šī balss nav kļuvusi klusa? Ne tik stipra un skanīga kā tas senāk bijis? Ne tik dzīva un garīga, kāda tā izskanēja pirmo reiz? Ticības, cerības un paļāvības pilna.
18. novembris nav tikai viens no sarkanajiem datumiem kalendārā vai brīvdiena varbūt ne pārāk izdevīgā laikā, tā ir diena, kad atkal no jauna esam aicināti ielūkoties vēstures lapās, lai saprastu, kas bija un kas tad notika; lai saprastu, kur bijām un to, kur pašlaik atrodamies. Un ne tikai.
Kas ir tas, kas mūs vieno? Dziesma? Deja? Mēdz sacīt, esam tauta, kas dzied un dejo. Bet vai tas ir viss ko nesam un spējam dot?
Kas mūs vieno? Ja protam nosaukt tikai šos divus - vai tā nešķiet gaužām par maz? Par maz, lai pietiktu dzīvei?!
Dziedāt un dejot mēs protam, bet zem kādas mūzikas, kādas stabules pavadīti?
Vai šodien nav jāsaka, ka brīvība ir izpārdota; nodota lombardos, bankās, ieķīlāta un kredītos samainīta?
Vai šodien nav jāsaka, ka tauta ir nonākusi jaunā verdzības gūstā, jo zem tik daudzu cilvēku dzīvēm paceļas ne jau sarkanbaltsarkanais karogs… ne jau Latvijas zeme ir zem to kājām un ne jau latviešu valoda skan to ausīs.. un runā.
Vai šodien nav jāsaka - Latvija, kas tu esi? Latvija, kas esmu es?
Vai apzināmies sevi kā daļu no tautas, no zemes, no valsts, no valodas, no kultūras, daļu no vēstures, kuru visi kopā un tajā pat laikā atsevišķi mēs rakstām?!
Brīvība - tik skaists un varens vārds, bet cik ātri nozaudēts cilvēku apziņā, domāšanā, rīcībā, dzīvesveidā. Retais šodien spēj pateikt paldies par to brīvības uzvaru, vēl jo vairāk par to brīvības augli, kuru šodien mums ir ļauts baudīt, paldies tiem, kuri mums to ir izcīnījuši ar savām dzīvēm un ar savu asini.
Tik nemākulīgi esam apgājušies ar brīvības dāvanu, spēlējoties ar to un nemanīdami, cik ātri tā tapusi sapīta dažādos nebrīves valgos.
1946. gadā bīskaps Boļeslavs Sloskāns sacīja: "Latviešu tauta varēs pastāvēt vienīgi kā ticīga tauta ar augstu morāli, kāda bija mūsu tautai cauri gadu simtiem. Ne ienaidnieki iznīcina tautu, bet tauta pati sevi iznīcina, kad morāle pagrimst."
Dieva draugi!
Ticība deva spēku mūsu tēviem un mātēm cīņai ar pretinieku. Ticība deva spēku cīnīties un nepadoties dažādu varu, pārspēka priekšā. Ticība deva spēku dzīvot.
Vai mūsos šodien ir šī ticība, kāda savulaik piemita mūsu tautai? Ticība, kas to apvienoja cīņai par brīvību, neatkarību, par mieru.
Arī tagad mums netrūkst pretinieku, kas tīko iekarot mūsu zemi, bet mums ir jābūt nomodā, lai to nepazaudētu: zemi, valodu, cilvēku - mūsu tautu.
Šodien, valsts svētkos, iederas jautāt, ko es esmu devis Latvijai, savai zemei un tautai? Ko es esmu gatavs dot, lai tā plauktu?
Ir skaisti runāt par tēvzemes mīlestību, taču tā ir par maz. Tēvzeme ir jāmīl ne tik daudz vārdos kā darbos. Mīlēt vietu, kur tev šūpulis kārts, kur izrunāts tēva un mātes vārds, mīlēt tautu un zemi, no kuras tu nāc.
Lūgsim no Dieva svētību, jo bez tās nespēsim dzīvot. Lūgsim no Dieva palīdzību, jo bez tās nevarēsim tikt uz priekšu. Lūgsim no Dieva ticību, jo citādi izsīks mūsu spēki ikdienas cīņām. Lūgsim no visvarenā Dieva mīlestību, jo bez tās nav iedomājama cilvēka - tautas nākotne.
Lai Dievs svētī Latviju!
Dieva svētību vēlot pr. Rinalds Broks
Aprūpes pakalpojumu var saņemt bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs, kuriem izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, līdz četru gadu vecumam ieskaitot.
Pakalpojums ietver bērna aprūpi un uzraudzību; pašaprūpes spēju attīstību; brīvā laika saturīgu pavadīšanu. Pakalpojuma apjoms—ne vairāk kā 50 stundas nedēļā.
Pakalpojuma izmaksas priekšfinansē pašvaldība, kurai pēc tam izmaksas tiek kompensētas no Eiropas Sociālā fonda projekta līdzekļiem. Lai saņemtu šādu pakalpojumu, tad bērna likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenei jāuzraksta iesniegums pašvaldības sociālajam dienestam par nepieciešamību nodrošināt aprūpes pakalpojumu.
Liels paldies visiem, kuri atsaucās manam rakstam avīzē “Rēzeknes Vēstis” un piedāvāja fotokartiņas no saviem mājas arhīviem. Pateicos par sadarbību: Lūcijai Kosmačovai, Silvijai Assarei, Veronikai Catlakšei, Albīnai Bauskai, Helēnai Čudarei, Bronislavai Klindžānei, Emeritai Klindžānei, Galinai Bambanei, Jāzepam Verčinskim, Ernestam un Elizabetai Gailišiem, Paulīnai Visockai, Annai Likovai, Arnoldam Tarandam, Ilonai Tjarvjai, skolas bibliotekārei, vēstures skolotājai Marijai Smirnovai, Antonam Reinikam, kurš ļāva arī ieskatīties savas dzimtas vēsturē: tēva Jāņa dzīvesstāstā un, protams, īsts dārgums un vērtība ir skolotāja Antona Leperova atstātais mantojums, kas atrodas bibliotēkā. Visa viņa dzīve ir atspoguļota fotokartiņās, kas tagad ir paliekoša vērtība: mācības Feimaņu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējot Rīgas Garīgajā seminārā, dienējot Bruņoto vilcienu pulkā un turpmākie darba un dzīves gadi.
Ceru arī uz turpmāko sadarbību. Tagad atliek gaidīt, kad un kādas fotokartiņas no mūsu pagasta tiks iekļautas fotoalbumā “Latvijai-100”, ko izdos Latvijas Ārstu biedrības prezidents P.Apinis.
Ar cieņu Erna Ulase
Šī gada 19.novembrī aktīvākie Feimaņu pagasta iedzīvotāji pulcējās kultūras namā uz Feimaņu pagasta ”Nakts novusa turnīru 2016”. Nakts novusa turnīrā piedalījās 22 dalībnieki. Spēlētāji tika sadalīti divās grupās.
Jauniešu grupā sacentās 12 dalībnieki, pieaugušo grupā bija 10 dalībnieki. Jauniešu grupa sacensības uzsāka plkst.19.00, un šeit pirmo vietu ieguva Raivis Spaļs, otro vietu Daniels Pujāts, bet trešo izcīnīja Sabīne Arlovska.
Pieaugušie turnīru uzsāka plkst.21.00 un starp pieaugušajiem risinājās sīvas cīņas un veiksmīgākā izrādījās Olita Kuksa, kura tikai par dažiem punktiem apsteidza Dmitriju Lazarevu, bet godpilno trešo vietu izcīnīja Gunārs Livdāns.
Novusa pāru spēlēs piedalījās 8 dalībnieki. Šajā grupā arī neiztika bez intrigas, jo līdz pat pēdējai spēlei nebija zināms, kurš uzvarēs. Tomēr smagā bezkompromisu cīņā uzvarēja un pirmo vietu ieguva Aivars Mežatučs un Gunārs Livdāns, otro vietu izcīnīja Sergejs Gorins un Dmitrijs Lazarevs, trešajā vietā atstājot Arnitu Tjarvi un Ervīnu Vilcānu.
Paldies Feimaņu iedzīvotājiem un visiem pasākuma apmeklētājiem par dalību un izturību, jo pieaugušajiem turnīrs beidzās tikai plkst. 1.00 naktī!
Aivars Mežatučs
jaunatnes lietu speciālists
Saziņas iespējas
Anita Verčinska
mob.tel.: 20223650
Saites
