Все для Joomla . Бесплатные шаблоны и расширения.

Aktualitātes

Biedrība “Rēzeknes rajona kopienu partnerība”, kas darbojas Rēzeknes un Viļānu novados, izsludina 2. projekta iesniegumu pieņemšanas kārtu sabiedriskā labuma projektiem ar kopējo finansējumu 489774,23 EUR. Projektu iesniegumu pieņemšana notiks no 2017. gada 10. janvāra līdz 10. februārim sekojošās Rīcībās:

R2.1. Saglabāts un popularizēts kultūrvēstures, dabas mantojums, uzlabota sabiedriskā infrastruktūra

Rīcības atbalsta apmērs: 199 774,23 EUR

Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam: 30 000 EUR

Maksimālā atbalsta intensitāte: 90%

Rīcības apraksts: Rīcības ietvaros paredzēts atbalstīt partnerības teritorijas publisko infrastruktūru – kultūrvēstures, dabas objektu sakārtošanu, pieejamības uzlabošanu un teritorijas labiekārtošanu t.sk. tūrismā, paredzot ieguldījumus aprīkojuma iegādē un uzstādīšanā, ēku un būvju celtniecībā, rekonstrukcijā, renovācijām, sakārtojot un izveidojot jaunu sabiedrisko infrastruktūru.

R2.2. Iedzīvotāju iniciatīvu attīstība, mūžizglītība

Rīcības atbalsta apmērs: 140 000 EUR

Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam: 9 000 EUR; 5 000 EUR – tērpu iegāde interešu izglītības un amatierkolektīvu vajadzībām (dejas, mūzika, sports, māksla u.tml.); 2 000 EUR -apmācību projektiem.

Maksimālā atbalsta intensitāte: 90%

Rīcības apraksts: Rīcības ietvaros tiks atbalstīta infrastruktūras izveide, inventāra, aprīkojuma un aparatūras iegāde (dažādu interešu klubu izveide) sabiedrisko aktivitāšu un mūžizglītības pakalpojumu attīstībai.

R2.3. Sociālo un veselības pakalpojumu attīstība

Rīcības atbalsta apmērs: 150 000 EUR

Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam: 20 000 EUR

Maksimālā atbalsta intensitāte: 90%

Rīcības apraksts: Rīcības ietvaros tiks atbalstīta infrastruktūras izveide, inventāra, aprīkojuma un aparatūras iegāde sociālo un veselības pakalpojumu attīstībai

Atbalsta pretendenti: juridiska persona (tostarp vietējā pašvaldība, biedrība un nodibinājums) vai fiziska persona, kas īstenos sabiedriskā labuma projektu (atbilstoši MK noteikumiem).

Aicinām interesentus uz konsultācijām par projektu iesniegšanu (Atbrīvošanas alejā 95A, Rēzeknē), kā arī pārdomāt ideju un iepazīties ar pieejamajiem materiāliem (SVVA stratēģiju, noteikumiem, pieteikuma veidlapu, projektu vērtēšanas metodiku) Partnerības mājas lapā www.rezeknespartneriba.lv

2017. gada janvārī partnerība organizēs semināru ciklu “Satiec Līderi”, kas norisināsies vairākos novada pagastos (Nautrēnos, Kaunatā, Maltā, Dricānos) un pilsētās (Viļānos, Rēzeknē). Projekta konkursa 3. kārta uzņēmējdarbības projektiem tiks izsludināta 2017. gada februārī, sekojiet informācijai!

Kontaktinformācija: SVVA stratēģijas administratīvā vadītāja Ineta Elksne, tālr.: 64607183, e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Sākusies dokumentu pieņemšana Jauniešu garantijas pusotra vai gada izglītības programmās, kurās bez maksas var iegūt darba tirgū pieprasītu kvalifikāciju kādā no 59 profesijām. Ziemas uzņemšanā audzēkņus gaida 24 profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā.

“Jauniešu garantijas mācībās pēdējoreiz piedāvājam apgūt profesiju pusotra gada izglītības programmās, kurās var pieteikties jaunieši ar vidējo vai vidējo profesionālo izglītību. Tā kā Jauniešu garantijas projekts noslēdzas 2018. gadā, tad uzņemšanā 2017. gada vasarā jaunieši varēs pieteikties mācībām tikai gadu ilgajās profesionālās izglītības programmās,” stāsta Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Profesionālās izglītības projektu departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane.

Šajā ziemā pusotra gada laikā jaunieši var izvēlēties apgūt kādu no 38 profesijām. To vidū ir tādas populāras profesijās kā grāmatvedis, automehāniķis, SPA speciālists un lauku īpašuma apsaimniekotājs. Var apgūt arī jauniešu vidū mazāk pieprasītus, bet darba tirgū nepieciešamus arodus kā, piemēram, poligrāfijas ražošanas tehniķis, floristikas speciālists, namdaris, bārmenis vai būvkonstrukciju montētājs.

JG Tavas dzives plans 3 soli

Piedāvājumā ir arī 21 profesija, kuru var apgūt gada laikā. To klāstā ir tādas iepriekšējās uzņemšanās populāras profesijas kā pavārs, frizieris, lietvedis, atslēdznieks un metinātājs, tomēr jaunieši ir gaidīti arī citās kvalifikācijās, piemēram, šuvējs, mūrnieks, bārmenis, autoatslēdznieks un motorzāģa operators.

Lai apgūtu profesiju Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmās, jaunietim jābūt vecumā no 17 līdz 29 gadiem ar pamatskolas, vidusskolas vai vidējo profesionālo izglītību. Jaunietis var strādāt algotu darbu vai būt pašnodarbināts. Pieteikties mācībām var arī vakarskolu audzēkņi un ikviens, kas iegūst vidējo izglītību tālmācībā, studē nepilna laika studiju programmās augstskolās vai atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Mācības Jauniešu garantijā ļauj saņemt stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī, ja jaunietis ir sekmīgs, kā arī nepieciešamos mācību līdzekļus, bezmaksas vietu dienesta viesnīcā un karjeras atbalsta pasākumus. Mācības ietver 15 nedēļu ilgu kvalifikācijas praksi, kuras laikā tiek apmaksāti ceļa izdevumi un naktsmītne, ja nepieciešams.

Dokumentus izvēlētajā profesionālās izglītības iestādē pusotru gadu ilgajās programmās var iesniegt līdz 2017. gada 6. janvārim, savukārt gadu ilgajās - līdz 17. februārim. Ar visām Jauniešu garantijas profesijām, izglītības iestādēm, uzņemšanas noteikumiem un priekšrocībām var iepazīties VIAA mājaslapā: www.viaa.gov.lv/jauniesugarantija.


Projekta Jauniešu garantija aktivitāti “Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros” finansē ar ES Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un Eiropas Sociālā fonda atbalstu, kā arī no Latvijas valsts budžeta.

 

Malnavas koledža.

tautas lugsana1

“Dievs svētī Latviju!” – ar šiem vārdiem sirdī un uz lūpām, Latvju tautas dēli un meitas stājās pretī ienaidam un netaisnībai, pretī apspiestībai un nebrīvei, lai cīnītos pret to. Un viņi uzvarēja. Tā bija tautas uzvara, kura plecu pie pleca turējās blakus ne vien 1918. gada 18. novembrī, bet tik daudzos latviešu tautai un Latvju zemei smagajos pārbaudījumu gados.

            “Dievs svētī Latviju!” – skanēja vārdi, tā skanēja tautas balss, tas bija tās dvēseles kliedziens, kas tiecās uz augšu, pēc paša Dieva palīdzības, pēc dievišķās svētības – zemei, tautai; pēc svētības katram, kas šajā zemē dzīvo. Jo bez Dieva svētības nav iespējams būvēt valsti, būvēt tautas labklājību.

            Vai šodien šī balss nav kļuvusi aizsmakusi? Vai šodien šī balss nav kļuvusi klusa? Ne tik stipra un skanīga kā tas senāk bijis? Ne tik dzīva un garīga, kāda tā izskanēja pirmo reiz? Ticības, cerības un paļāvības pilna.

            18. novembris nav tikai viens no sarkanajiem datumiem kalendārā vai brīvdiena varbūt ne pārāk izdevīgā laikā, tā ir diena, kad atkal no jauna esam aicināti ielūkoties vēstures lapās, lai saprastu, kas bija un kas tad notika; lai saprastu, kur bijām un to, kur pašlaik atrodamies. Un ne tikai.

Kas ir tas, kas mūs vieno? Dziesma? Deja? Mēdz sacīt, esam tauta, kas dzied un dejo. Bet vai tas ir viss ko nesam un spējam dot?

Kas mūs vieno? Ja protam nosaukt tikai šos divus - vai tā nešķiet gaužām par maz? Par maz, lai pietiktu dzīvei?!

Dziedāt un dejot mēs protam, bet zem kādas mūzikas, kādas stabules pavadīti?

Vai šodien nav jāsaka, ka brīvība ir izpārdota; nodota lombardos, bankās, ieķīlāta un kredītos samainīta?

Vai šodien nav jāsaka, ka tauta ir nonākusi jaunā verdzības gūstā, jo zem tik daudzu cilvēku dzīvēm paceļas ne jau sarkanbaltsarkanais karogs… ne jau Latvijas zeme ir zem to kājām un ne jau latviešu valoda skan to ausīs.. un runā.

Vai šodien nav jāsaka - Latvija, kas tu esi? Latvija, kas esmu es?

Vai apzināmies sevi kā daļu no tautas, no zemes, no valsts, no valodas, no kultūras, daļu no vēstures, kuru visi kopā un tajā pat laikā atsevišķi mēs rakstām?!

Brīvība - tik skaists un varens vārds, bet cik ātri nozaudēts cilvēku apziņā, domāšanā, rīcībā, dzīvesveidā. Retais šodien spēj pateikt paldies par to brīvības uzvaru, vēl jo vairāk par to brīvības augli, kuru šodien mums ir ļauts baudīt, paldies tiem, kuri mums to ir izcīnījuši ar savām dzīvēm un ar savu asini.

Tik nemākulīgi esam apgājušies ar brīvības dāvanu, spēlējoties ar to un nemanīdami, cik ātri tā tapusi sapīta dažādos nebrīves valgos.

1946. gadā bīskaps Boļeslavs Sloskāns sacīja: "Latviešu tauta varēs pastāvēt vienīgi kā ticīga tauta ar augstu morāli, kāda bija mūsu tautai cauri gadu simtiem. Ne ienaidnieki iznīcina tautu, bet tauta pati sevi iznīcina, kad morāle pagrimst."

Dieva draugi!

Ticība deva spēku mūsu tēviem un mātēm cīņai ar pretinieku. Ticība deva spēku cīnīties un nepadoties dažādu varu, pārspēka priekšā. Ticība deva spēku dzīvot.

Vai mūsos šodien ir šī ticība, kāda savulaik piemita mūsu tautai? Ticība, kas to apvienoja cīņai par brīvību, neatkarību, par mieru.

Arī tagad mums netrūkst pretinieku, kas tīko iekarot mūsu zemi, bet mums ir jābūt nomodā, lai to nepazaudētu: zemi, valodu, cilvēku - mūsu tautu.

Šodien, valsts svētkos, iederas jautāt, ko es esmu devis Latvijai, savai zemei un tautai? Ko es esmu gatavs dot, lai tā plauktu?

Ir skaisti runāt par tēvzemes mīlestību, taču tā ir par maz. Tēvzeme ir jāmīl ne tik daudz vārdos kā darbos. Mīlēt vietu, kur tev šūpulis kārts, kur izrunāts tēva un mātes vārds, mīlēt tautu un zemi, no kuras tu nāc.

Lūgsim no Dieva svētību, jo bez tās nespēsim dzīvot. Lūgsim no Dieva palīdzību, jo bez tās nevarēsim tikt uz priekšu. Lūgsim no Dieva ticību, jo citādi izsīks mūsu spēki ikdienas cīņām. Lūgsim no visvarenā Dieva mīlestību, jo bez tās nav iedomājama cilvēka - tautas nākotne.

Lai Dievs svētī Latviju!

Dieva svētību vēlot pr. Rinalds Broks

Aprūpes pakalpojumu var saņemt bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs, kuriem izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, līdz četru gadu vecumam ieskaitot.

Pakalpojums ietver bērna aprūpi un uzraudzību; pašaprūpes spēju attīstību; brīvā laika saturīgu pavadīšanu. Pakalpojuma apjoms—ne vairāk kā 50 stundas nedēļā.

Pakalpojuma izmaksas priekšfinansē pašvaldība, kurai pēc tam izmaksas tiek kompensētas no Eiropas Sociālā fonda projekta līdzekļiem. Lai saņemtu šādu pakalpojumu, tad bērna likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenei jāuzraksta iesniegums pašvaldības sociālajam dienestam par nepieciešamību nodrošināt aprūpes pakalpojumu.

  

Saziņas iespējas

 Pārvaldes vadītāja
Anita Verčinska
tel.: 64644892
mob.tel.: 20223650
 
Grāmatvedība
tel.: 64644894
 
Lietvede, zemes lietu speciālists,
sociālais darbinieks
tel.: 64644888
 
Bibliotēka, kultūras nams
tel.: 64644750
 
Medpunkts
tel.: 64644889
 
Feimaņu pamatskola
tel.: 64644749

Saites