Компоненты, модули, шаблоны и другие Расширения Joomla

Aktualitātes

tautas lugsana1

“Dievs svētī Latviju!” – ar šiem vārdiem sirdī un uz lūpām, Latvju tautas dēli un meitas stājās pretī ienaidam un netaisnībai, pretī apspiestībai un nebrīvei, lai cīnītos pret to. Un viņi uzvarēja. Tā bija tautas uzvara, kura plecu pie pleca turējās blakus ne vien 1918. gada 18. novembrī, bet tik daudzos latviešu tautai un Latvju zemei smagajos pārbaudījumu gados.

            “Dievs svētī Latviju!” – skanēja vārdi, tā skanēja tautas balss, tas bija tās dvēseles kliedziens, kas tiecās uz augšu, pēc paša Dieva palīdzības, pēc dievišķās svētības – zemei, tautai; pēc svētības katram, kas šajā zemē dzīvo. Jo bez Dieva svētības nav iespējams būvēt valsti, būvēt tautas labklājību.

            Vai šodien šī balss nav kļuvusi aizsmakusi? Vai šodien šī balss nav kļuvusi klusa? Ne tik stipra un skanīga kā tas senāk bijis? Ne tik dzīva un garīga, kāda tā izskanēja pirmo reiz? Ticības, cerības un paļāvības pilna.

            18. novembris nav tikai viens no sarkanajiem datumiem kalendārā vai brīvdiena varbūt ne pārāk izdevīgā laikā, tā ir diena, kad atkal no jauna esam aicināti ielūkoties vēstures lapās, lai saprastu, kas bija un kas tad notika; lai saprastu, kur bijām un to, kur pašlaik atrodamies. Un ne tikai.

Kas ir tas, kas mūs vieno? Dziesma? Deja? Mēdz sacīt, esam tauta, kas dzied un dejo. Bet vai tas ir viss ko nesam un spējam dot?

Kas mūs vieno? Ja protam nosaukt tikai šos divus - vai tā nešķiet gaužām par maz? Par maz, lai pietiktu dzīvei?!

Dziedāt un dejot mēs protam, bet zem kādas mūzikas, kādas stabules pavadīti?

Vai šodien nav jāsaka, ka brīvība ir izpārdota; nodota lombardos, bankās, ieķīlāta un kredītos samainīta?

Vai šodien nav jāsaka, ka tauta ir nonākusi jaunā verdzības gūstā, jo zem tik daudzu cilvēku dzīvēm paceļas ne jau sarkanbaltsarkanais karogs… ne jau Latvijas zeme ir zem to kājām un ne jau latviešu valoda skan to ausīs.. un runā.

Vai šodien nav jāsaka - Latvija, kas tu esi? Latvija, kas esmu es?

Vai apzināmies sevi kā daļu no tautas, no zemes, no valsts, no valodas, no kultūras, daļu no vēstures, kuru visi kopā un tajā pat laikā atsevišķi mēs rakstām?!

Brīvība - tik skaists un varens vārds, bet cik ātri nozaudēts cilvēku apziņā, domāšanā, rīcībā, dzīvesveidā. Retais šodien spēj pateikt paldies par to brīvības uzvaru, vēl jo vairāk par to brīvības augli, kuru šodien mums ir ļauts baudīt, paldies tiem, kuri mums to ir izcīnījuši ar savām dzīvēm un ar savu asini.

Tik nemākulīgi esam apgājušies ar brīvības dāvanu, spēlējoties ar to un nemanīdami, cik ātri tā tapusi sapīta dažādos nebrīves valgos.

1946. gadā bīskaps Boļeslavs Sloskāns sacīja: "Latviešu tauta varēs pastāvēt vienīgi kā ticīga tauta ar augstu morāli, kāda bija mūsu tautai cauri gadu simtiem. Ne ienaidnieki iznīcina tautu, bet tauta pati sevi iznīcina, kad morāle pagrimst."

Dieva draugi!

Ticība deva spēku mūsu tēviem un mātēm cīņai ar pretinieku. Ticība deva spēku cīnīties un nepadoties dažādu varu, pārspēka priekšā. Ticība deva spēku dzīvot.

Vai mūsos šodien ir šī ticība, kāda savulaik piemita mūsu tautai? Ticība, kas to apvienoja cīņai par brīvību, neatkarību, par mieru.

Arī tagad mums netrūkst pretinieku, kas tīko iekarot mūsu zemi, bet mums ir jābūt nomodā, lai to nepazaudētu: zemi, valodu, cilvēku - mūsu tautu.

Šodien, valsts svētkos, iederas jautāt, ko es esmu devis Latvijai, savai zemei un tautai? Ko es esmu gatavs dot, lai tā plauktu?

Ir skaisti runāt par tēvzemes mīlestību, taču tā ir par maz. Tēvzeme ir jāmīl ne tik daudz vārdos kā darbos. Mīlēt vietu, kur tev šūpulis kārts, kur izrunāts tēva un mātes vārds, mīlēt tautu un zemi, no kuras tu nāc.

Lūgsim no Dieva svētību, jo bez tās nespēsim dzīvot. Lūgsim no Dieva palīdzību, jo bez tās nevarēsim tikt uz priekšu. Lūgsim no Dieva ticību, jo citādi izsīks mūsu spēki ikdienas cīņām. Lūgsim no visvarenā Dieva mīlestību, jo bez tās nav iedomājama cilvēka - tautas nākotne.

Lai Dievs svētī Latviju!

Dieva svētību vēlot pr. Rinalds Broks

Aprūpes pakalpojumu var saņemt bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs, kuriem izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, līdz četru gadu vecumam ieskaitot.

Pakalpojums ietver bērna aprūpi un uzraudzību; pašaprūpes spēju attīstību; brīvā laika saturīgu pavadīšanu. Pakalpojuma apjoms—ne vairāk kā 50 stundas nedēļā.

Pakalpojuma izmaksas priekšfinansē pašvaldība, kurai pēc tam izmaksas tiek kompensētas no Eiropas Sociālā fonda projekta līdzekļiem. Lai saņemtu šādu pakalpojumu, tad bērna likumiskajam pārstāvim vai audžuģimenei jāuzraksta iesniegums pašvaldības sociālajam dienestam par nepieciešamību nodrošināt aprūpes pakalpojumu.

  

Liels paldies visiem, kuri atsaucās manam rakstam avīzē “Rēzeknes Vēstis” un piedāvāja fotokartiņas no saviem mājas arhīviem. Pateicos par sadarbību: Lūcijai Kosmačovai, Silvijai Assarei, Veronikai Catlakšei, Albīnai Bauskai, Helēnai Čudarei, Bronislavai Klindžānei, Emeritai Klindžānei, Galinai Bambanei, Jāzepam Verčinskim, Ernestam un Elizabetai Gailišiem, Paulīnai Visockai, Annai Likovai, Arnoldam Tarandam, Ilonai Tjarvjai, skolas bibliotekārei, vēstures skolotājai Marijai Smirnovai, Antonam Reinikam, kurš ļāva arī ieskatīties savas dzimtas vēsturē: tēva Jāņa dzīvesstāstā un, protams, īsts dārgums un vērtība ir skolotāja Antona Leperova atstātais mantojums, kas atrodas bibliotēkā. Visa viņa dzīve ir atspoguļota fotokartiņās, kas tagad ir paliekoša vērtība: mācības Feimaņu pamatskolā, Aglonas ģimnāzijā, studējot Rīgas Garīgajā seminārā, dienējot Bruņoto vilcienu pulkā un turpmākie darba un dzīves gadi.    

Ceru arī uz turpmāko sadarbību. Tagad atliek gaidīt, kad un kādas fotokartiņas no mūsu pagasta tiks iekļautas fotoalbumā “Latvijai-100”, ko izdos Latvijas Ārstu biedrības prezidents P.Apinis.

Ar cieņu Erna Ulase

Šī gada 19.novembrī aktīvākie Feimaņu pagasta iedzīvotāji pulcējās kultūras namā uz Feimaņu pagasta ”Nakts novusa turnīru 2016”. Nakts novusa turnīrā piedalījās 22 dalībnieki.  Spēlētāji tika sadalīti divās grupās.

           Jauniešu grupā sacentās 12 dalībnieki, pieaugušo grupā bija 10 dalībnieki. Jauniešu grupa sacensības uzsāka plkst.19.00, un šeit pirmo vietu ieguva Raivis Spaļs, otro vietu Daniels Pujāts, bet trešo izcīnīja Sabīne Arlovska.

Pieaugušie turnīru uzsāka plkst.21.00 un starp pieaugušajiem risinājās sīvas cīņas un veiksmīgākā izrādījās Olita Kuksa, kura tikai par dažiem punktiem apsteidza Dmitriju Lazarevu, bet godpilno trešo vietu izcīnīja Gunārs Livdāns.

Novusa pāru spēlēs piedalījās 8 dalībnieki. Šajā grupā arī neiztika bez intrigas, jo līdz pat pēdējai spēlei nebija zināms, kurš uzvarēs. Tomēr smagā bezkompromisu cīņā uzvarēja un pirmo vietu ieguva Aivars Mežatučs un Gunārs Livdāns, otro vietu izcīnīja Sergejs Gorins un Dmitrijs Lazarevs, trešajā vietā atstājot Arnitu Tjarvi un Ervīnu Vilcānu.

Paldies Feimaņu iedzīvotājiem un visiem pasākuma apmeklētājiem par dalību un izturību, jo pieaugušajiem turnīrs beidzās tikai plkst. 1.00 naktī!

Aivars Mežatučs

jaunatnes lietu speciālists

Ja smieklus un jautrību varētu nopirkt aptiekā, ārsts norādītu, ka tie jālieto katru dienu. Patiešām, saka, ka smiekli paildzina cilvēku mūžu, un līdz ar to 12.novembrī Feimaņu KN notika jautrs pasākums „Smīklu vōceleite”.

Dramatiskā kopa „Savējie” aicināja teātra draugus no dažādiem novadiem - Daugavpils novada Līksnas KN amatierteātri „Maskas” (režisors M. Korsietis), Sakstagala teātra draugu kopu (režisore I. Grietiņa), Audriņu KN amatierteātri „Potešņiki” (režisors A. Savickis), Rēzeknes Pensionāru sociālā dienas centra dramatisko kolektīvu (režisore I. Daugule), Mākoņkalna TN amatierteātri „Raudive” (režisore R. Trūle), Riebiņu novada Galēnu KN amatierteātri „Punculīši’ (režisore V. Bogdanova).

            Amatierteātri skatītājiem rādīja gan skečus, gan Danskovietes komēdiju „Ontons izaklaidej”. Trīs stundas aizritēja nemanot, skanēja smiekli, tika izspēlētas kuriozas dzīves situācijas, kuras mijās ar dažādiem pārpratumiem.

Uz pasākumu tika aicināti arī īpaši mākslas eksperti – Elita Patmalniece, Olga Dreģe un Dainis Porgants, kuru tēlos iejutās aktieri no dramatiskās kopas „Savējie” (A. Verčinska, I. Tjarve un O. Otikovs). Pēc izrāžu noskatīšanās eksperti piešķīra katram kolektīvam nomināciju un pasniedza nelielu balvu.

Pasākuma laikā sprēgāja milzu enerģijas lādiņš, jautra izsmiešanās, kas bija līdzvērtīga vitamīniem un daudz labu emociju. Ik viens varēja nofotografēties īpašā foto stūrītī.

Kad „Smīklu vōceleite” tika piepildīta pilna, tad varēja tai aizvērt vāciņu un izteikt novēlējumus visiem, kuru bija iesūtījuši Galēnu KN amatierteātris:

Aktieriem - aktiermākslu ļaudīs nest, jautrību pārpārēm mest, baudīt to, ko paši dariet, darīt daudz, jo daudz jūs variet.

Režisoriem - dienu, nakti sapņot, domāt, labas idejas kraut somā, lugas iestudēt kā nieku, radīt skatītājiem prieku.

Skatītājiem - nākt uz izrādēm ar prieku, nebēdāt par katru nieku. Skatīties un līdzi just un no labsajūtas kust.

Un visbeidzot visiem - pārsteidzoši baltu, dvēseliski siltu un garīgi pacilātu Ziemassvētku gaidīšanas laiku! Paldies skatītājiem, kolektīviem un visiem, kas palīdzēja šī pasākuma organizēšanā.

 

Dramatiskās kopas „Savējie” vadītāja I.Reinika

Saziņas iespējas

 Pārvaldes vadītāja
Anita Verčinska
tel.: 64644892
mob.tel.: 20223650
 
Grāmatvedība
tel.: 64644894
 
Lietvede, zemes lietu speciālists,
sociālais darbinieks
tel.: 64644888
 
Bibliotēka, kultūras nams
tel.: 64644750
 
Medpunkts
tel.: 64644889
 
Feimaņu pamatskola
tel.: 64644749

Saites