Шаблоны для Joomla 3 здесь

Sekmīga teritorijas plānošana un ilgtspējīga reģionālā attīstība nav iedomājama bez dabas aizsardzības, ekonomisko un sociālo interešu sabalansēšanas. Veicot teritorijas plānošanu pagasta teritorijā, nozīmīga ir īpaši aizsargājamo meža iecirkņu un aizsargjoslu noteikšana (reto sugu atradnes, nozīmīgi biotopi u.c.), kā arī bioloģisko daudzveidību saudzējošu saimniekošanas metožu ieviešana.

Dabas mantojuma aizsardzības sistēmu Latvijā nosaka LR dabas aizsardzības normatīvie un politikas dokumenti, kā arī Latvijā ratificētās starptautiskās konvencijas.

Lai nodrošinātu dabas vērtību saglabāšanu un saskaņotu dabas aizsardzības pasākumus ar saimnieciskajām interesēm, ir būtisko apkopot visu pieejamo informāciju par dabas vērtībām teritorijā. Feimaņu pagastā nav valsts nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas parki, dabas liegumi un aizsargājamie ainavu apvidi), Latgales augstienes Feimaņu  pauguraines saposmotais reljefs, zilie ezeri, mazās upītes, meži un purvi teritorijā veido dažādas savdabīgas un vizuāli pievilcīgas mozaīkveida dabas ainavas, kurās ir   saglabājusies   diezgan  augsta bioloģiskā daudzveidība.

Feimaņu pagasts, līdzīgi kā lielākā daļa Latvijas lauku pašvaldību, var lepoties ar salīdzinoši   mazpārveidotu   dabu   un   samērā   zemu   piesārņojuma  līmeni. Kaut arī

Feimaņu ciemā ir vietējas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija - Feimaņu parks. Pašvaldības teritorijā aug  divi  vietējās nozīmes dižkoki (sevišķi veci un resni koki, kam ir liela zinātniska, kultūrvēsturiska un estētiska nozīme):

- liepa, kas atrodas Bufališkos, platums - 4,80 m,

- liepa, atrodas valsts mežniecības teritorijā 231. kvartālā 10. nogabalā, platums - 4,90 m.

Ir noslēgti līgumi par šo dabas objektu aizsardzības režīma ievērošanu.

Aizsargājamo augu sugu apsekošanā Feimaņu pagastā ir atklātas vairākas aizsargājamo augu sugas:

- pundurbērzs /Betula nana/,

- parastais plakanstaipeknis /Diphasium complanatum/,

- purvāju vienlape /Malaxis monophyllos/,

- meža silpurene /Pulsatilla patens/.

Viena no nozīmīgākajām pagasta dabas bagātībām ir daudzie gleznainie ezeri. Feimaņu pagasts pilnībā attaisno nosaukumu “zilo ezeru zeme” - zem ezeriem atrodas 8,2% no pagasta zemes kopplatības. Pavisam pašvaldības teritorijā atrodas 14 ezeri, t.sk. arī daļa no gleznainā Rušonas ezera un lielākā daļa no Feimaņu ezera.

Pagasta ezeri ir nozīmīgas    dzīvotnes saldūdens zivīm un ūdens putniem, bet ezeru litorālajā joslā ir izveidojušies floristiski interesanti biotopi.

Feimaņu pagasta biotopu daudzveidību nosaka arī samērā lielās ar mežu apklātās platības (īpaši pašvaldības dienvidu un dienvidaustrumu daļā). Meži aizņem 40,8% no teritorijas kopplatības. Feimaņu pagastā dominē skujkoku (priede, egle), kā arī skujkoku un  sekundāro lapu koku (bērzs, baltalksnis, apse) mežaudzes. Rēzeknes virsmežniecības Rušonas mežniecības mežos aug tādas aizsargājamās un retās augu sugas kā meža sila purene un parastais plakanstaipeknis.

1999. gada 25. maijā veiktajā mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācijā (dabisku meža biotopu inventarizācijā) Rēzeknes virsmežniecības Rušonas mežniecības 188. kvartāla 12. nogabalā konstatēts avotains mežs (turpmāk tekstā "Avotains mežs") 0,7 ha platībā. "Avotainais mežs" ir nevienādi saglabājusies audze, kuru ilgstoši ietekmējis spēcīgs avots ar dabiski izgrauztu gultni. Avots ir mazaizsalstošs. Tas ir ietekmējis arī mežaudzes daļu gar avota gultnes krastiem, kā rezultātā šeit dominē kalciofīlās sugas. Avots ietek blakus esošajā mežezerā. Mežaudzē ilgstoši nav veikta nekāda saimnieciskā darbība, tādēļ tajā ir daudz sausu un kritušu koku, kā arī koksnes atlieku.

Tajā ir sekojoši elementi:

- pastāvīgi pārplūstoši laukumi,

- mirusi koksne vairākās sadalīšanās pakāpēs,

- avotu ietekme,

- dobumaini koki,

- krituši koki ar mizu (>25 cm),

- krituši koki bez mizas (>25 cm),

- nokaltuši vai kalstoši koki (>25 cm),

- stumbeņi (>25 cm).

Kā indikatorsuga mežaudzē aug dzegužpirktīte.

Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību "Avotainajā mežā", tajā:

- nedrīkst veikt saimniecisko darbību,

- jāsaglabā buferjosla (20 - 25 m),

- nedrīkst izvākt sausos un kritušos kokus,

- nedrīkst nosusināt.

Feimaņu pagastā izplatīti ir augstie jeb sūnu purvi, kas ir nozīmīgi, kā specifiskas sugu sabiedrības un kā migrējošo putnu koncentrācijas vietas.

Floristiski nozīmīgi biotopi ir arī Liskas un Feimankas upju palienas un terases, kā arī  sausieņu un palieņu, zemās un purvainās pļavas.

Pēc nepublicēta Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) projekta informācijas, Feimaņu pagasta teritorijā pēdējo 4 - 5 gadu laikā novērota Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītā putnu suga - zaļā vārna (Coracias garrulus). Rāznas ezera apkārtne un Feimaņu pagasta teritorija tiek uzskatīta par vienu no pēdējām šīs retās un izzūdošās sugas atradnēm jeb ligzdošanas vietām Latvijā. Diemžēl 2000. un 2001. gadā veikto ekspedīciju rezultāti zaļās vārnas sastopamību Feimaņu pagasta teritorijā nav apstiprinājuši.

Pilnīga floras un faunas inventarizācija Feimaņu pagastā nav veikta, bet ir plānots to veikt līdz 2007. gada beigām.

Saziņas iespējas

 Pārvaldes vadītāja
Anita Verčinska
tel.: 64644892
mob.tel.: 20223650
 
Grāmatvedība
tel.: 64644894
 
Lietvede, zemes lietu speciālists,
sociālais darbinieks
tel.: 64644888
 
Bibliotēka, kultūras nams
tel.: 64644750
 
Medpunkts
tel.: 64644889
 
Feimaņu pamatskola
tel.: 64644749

Saites